Apdrošināšana nevar pasargāt cilvēku no viņa paša muļķībām, nepārdomātas rīcības vai nejaušības, taču tā palīdz tikt galā ar to sekām.
Tā kādreizējais Latvijas alpīnistu savienības prezidents Kristaps Liepiņš skaidroja, kādēļ viņš iesaka ceļotājiem apdrošināties. Tā kā viņa pieredzē ar apdrošināšanas firmām gājis kā pa celmiem, tad tagad alpīnists diezgan droši zina ieteikt, no kā uzmanīties un kādiem šķietamiem sīkumiem pievērst uzmanību firmas un apdrošināšanas polises izvēlē.
Pārsvarā gadījumu Latvijas apdrošināšanas firmas piedāvā savu ārzemju sadarbības partneru ceļojumu polises, stāsta K. Liepiņš. Tieši tādēļ viņš Latvijas uzņēmumus nodēvējis par «pārapdrošinātājiem». Izvēloties kādu no tiem, noteikti jāpievērš uzmanība tam, vai tās sadarbības firma vai pārstāvniecība atrodas tajā valstī vai vismaz tās tuvumā, uz kuru tiek ceļots. Noteikti jāpieprasa šīs firmas filiāles vai pārstāvniecības tālruņi. Svarīgi, lai tas būtu diennakts, vēlams — bezmaksas. «Bija gadījums, kad nelaime notika brīvdienās, kad pārstāvniecības birojā nebija neviena darbinieka, tikai ieslēgts automātiskais atbildētājs. Pirmā medicīniskā palīdzība šādā gadījumā tiek sniegta, taču tālākās ārstēšanas vai apkopšanas izvēlē cits nekas neatliek, kā gaidīt pirmo darbadienu. Pats segt ārstēšanās izdevumus reti kurš ir gatavs, jo ārzemēs tie parasti ir fantastiski lieli,» stāsta K. Liepiņš, izsakot cerību, ka Latvijā nav vairs tādas sevi necienošas apdrošināšanas firmas, kas nepiedāvā apkalpošanu arī brīvdienās.
Nākamais, ko pieredzējušais alpīnists stingri piesaka noskaidrot – vai pa iedoto diennakts palīdzības tālruni ir iespējams sarunāties saprotamā svešvalodā.
«Reiz, Itālijā būdami, nekādi nevarējām paskaidrot apdrošināšanas firmas pārstāvjiem Francijā, kas ar mums ir noticis — tās darbinieki runāja tikai franciski. Kad mēs no Itālijas zvanījām uz firmu Latvijā, tur paskaidroja, ka tā tikai pārdod polises un ar pašu izdevumu segšanu nenodarbojas,» atstāsta K. Liepiņš. Viņaprāt, nevajag kautrēties atzīt, ka arī angļu vai vācu valodas zināšanas nav tik labas, lai šajā mēlē izskaidrotu specifisku nelaimes gadījumu. Šādā gadījumā varbūt ar apdrošinātājiem iespējams sazināties ar to Latvijas sadarbības partneru starpniecību.
Noteikti K. Liepiņš iesaka pievērst uzmanību tam, vai apdrošināšanas firma piedāvā saslimušā vai nelaimes gadījumā cietušā atgādāšanu uz Latviju un ar kādu transporta līdzekli. Šajā ziņā ir gadījies piedzīvot ko patiesi nepatīkamu. «Mēs trijatā kāpām Itālijas dolomīta kalnos, kad pēkšņi viens no mums krita no aptuveni 8 metru liela augstuma un salauza abu kāju papēžus. Viņa apdrošināšanas polisē bija rakstīts, ka tiek nodrošināta repatriācija, taču, kad zvanījām, apdrošinātāji piedāvāja cietušo mājās vest nevis ar lidmašīnu, kas būtu pilnīgi normāli cilvēkam ar lauztām kājām, bet ar satiksmes autobusu. Mēs bijām spiesti šo cilvēku sēdināt vieglajā mašīnā uz aizmugurējā sēdekļa un mājās viņš nokļuva pēc pusotras diennakts.»
Izvēloties apdrošināšanas polisi, ieteicams to pielāgot savam tālajam vai gluži otrādi — tuvajam ceļojumam. Ja brauc tepat uz Čehiju vai Slovākiju, var droši pirkt lētāko polisi, jo medicīnas pakalpojumi šajās valstīs noteikti ir lētāki nekā, piemēram, ASV, un arī atpakaļatvešana no turienes izmaksās lētāk nekā no aiz okeānu valstīm.
Polise pret ķibelēm
Skurbinoša ļaušanās priekam, aizmirstot pat vismazāko nojausmu par kādām problēmām. Šķiet, nekļūdīšos, apgalvojot, ka tas ir galvenais, ko cilvēki vēlas kopā ar ceļojumu biļetēm nopērkot arī ceļojumu apdrošināšanas polisi. Latvijā ir teju 20 apdrošināšanas firmas, aptuveni 100 apdrošināšanas starpnieku firmas, taču visuzticamākās polises izvēlē patiesi ir ko palauzīt galvu. Reti, kura firma piedāvā polisi, ar ko vienā rāvienā nodrošināties pret bezpalīdzību gan pēkšņas saslimšanas, gan nelaimes, gan bagāžas nozaudēšanas gadījumā un vēl dod garantijas: ja vajadzēs, cietušais no savas ceļojuma vietas tiks atvests uz mājām. Vairākumā gadījumu šie apdrošināšanas veidi jālasa kā drupačiņas, par katru maksājot it kā šķietami niecīgu summu, bet kopā — gana lielu.
Jo lētāk pirms došanās ceļojumā var apdrošināties, jo labāk, tā savus Latvijas klientus Dienai raksturoja apdrošinātāji. Lai daudzmaz apzinātu viņu piedāvājumu, tika apjautātas piecas nejauši izvēlētas firmas. Pēc tajās stāstītā, mūsu ceļotāji nu jau saprotot, ka, ja nedod die’s notiek kāda nelaime un jābrauc uz slimnīcu, ar līdzpaņemto naudu var nepietikt. Taču, pirms doties ceļā, trīs reizes nospļaujas pār kreiso plecu pārliecībā, ka nekas sliktāks par gripu vai sastieptu potītes dzīslu nevarētu notikt.
Vairākumā firmu apdrošināšanas polišu cenas un summas tiek noteiktas dolāros. Apdrošināšanā tiek prasīta maksa par katru ceļojuma dienu, taču daudzviet atšķiras maksa par pirmajām un pārējām ceļojuma dienām. Ļoti atšķirīgi firmās polises tiek pielāgotas ceļojuma mērķim. Ir firmas, kur polise maksā vienu cenu, neatkarīgi no tā, vai čemodāns tiek kravāts ceļam tepat uz Skandināviju vai uz ASV. Tomēr, tā kā katrā valstī medicīniskiem izdevumi ir atšķirīgi dārgi, vairākums diferencē — kaimiņvalstis, Šengenas līguma valstis un pārējās.
Pārsvarā gadījumu apdrošinātāji kā vienā mutē apgalvo, ka ar viņiem vai viņu pārstāvniecību nav nekādu sarežģījumu sazināties jebkurā diennakts stundā. Taču visdrošāk tomēr justies, ja viņu sadarbības partneri vai to filiāle ir tieši tajā valstī, kurā tiks pavadīts brīvdienas. Tā Parekss apdrošināšanas kompānija apgalvo, ka viņu sadarbības partneriem esot 60 pārstāvniecības visdažādākajās pasaules valstīs, kur esot diennakts apkalpošana. Baltai ir vienošanās ar starptautisku organizāciju Coris, kurai esot 47 pārstāvniecības.
Ne vienmēr ar veselības apdrošināšanu pietiek, lai būtu drošs — ja tiks lauzts kāds kauls, apdrošinātāji ķirurgu darbu atmaksās. Atsevišķos gadījumos par apdrošināšanos pret šāda veida ķibeli jāpiemaksā klāt. Neviena no firmām nesedz hronisku slimību ārstēšanās izdevumus, ar kurām ceļotājs sirdzis jau mājās. Tātad, ja sirds slimniekam augstu kalnos paliek slikti ar sirdi, par vietējo mediķu rūpēm jāmaksā no paša maciņa.
Bagāžas apdrošināšanu, kas itin loģiski iederas nodomos savu ceļojumu izbaudīt bez uztraukumiem, dažas firmas nezin’ kādēļ piedāvā tikai ar civiltiesiskās apdrošināšanas polisi. Lai gan daudz ērtāk bagāžu apdrošināt, nedaudz piemaksājot klāt par to pašu tūrista, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisi. Un, kamēr vēl acis žilbina sniegs, iespējams, ir vērts pievērst uzmanību slēpotāju apdrošināšanas programmām, kur, nedaudz piemaksājot, tiek iegūtas iespējas saņemt papildus kompensāciju par nelaimes gadījumā salauztām slēpēm. Un vēl nedaudz piemaksājot, var «nodrošināties» pret pļurzīgu laiku vai lavīnu, kuras dēļ tiek izbojāti visi slēpošanas prieki. Tad vismaz daļu no kompensācijā saņemtās naudas var izmantot, lai uz veselību iedzertu karstvīnu.
Rīgas apdrošinātāju piedāvājumiem ceļotājiem 2025. gadā
| Apdrošinātājs | Cena dienā (EUR) | Medicīniskie izdevumi (€) | Repatriācija (€) | Bagāžas apdrošināšana (€) | Slēpošanas inventārs |
| Compensa (programma B) | ~1.50–2.50 | 100 000 | 100 000 | 1 000 | Nav norādīts |
| Baltijas Apdrošināšanas Nams | ~1.00–2.00 | 70 000 | Iekļauta | Iekļauta | Iespējama |
| BTA | ~1.20–2.20 | Līdz 100 000 | Iekļauta | Iekļauta | Iespējama |
| ERGO | ~1.30–2.30 | Līdz 100 000 | Iekļauta | Iekļauta | Iespējama |
| BALTA | ~1.00–2.00 | Līdz 100 000 | Iekļauta | Iekļauta | Iespējama |