Mūsdienās joprojām daudzi uzskata, ka snovbords ir īpaši bīstams sporta veids, kur traumas ir neizbēgamas. Taču tā gluži nav. Ja tiek ievēroti pamatdrošības pasākumi, snovbords var būt ne tikai aizraujošs, bet arī salīdzinoši drošs veids, kā aktīvi pavadīt ziemas dienas. Līdzīgi kā ar jebkuru rīku – nepareiza lietošana var novest pie nelaimes, taču apdomīgi rīkojoties, riski ir kontrolējami.
Mīti, kuri joprojām cirkulē sabiedrībā
Pastāv vairāki apgalvojumi, kas bieži tiek uztverti kā patiesība:
- Snovbordisti izraisa vairāk traumu nekā slēpotāji.
- Ja Sanijs Bono un Maikls Kenedijs būtu valkājuši ķiveres, viņi būtu izdzīvojuši.
- Nāves gadījumu skaits kalnu kūrortos nemitīgi pieaug.
Ja uz visiem šiem apgalvojumiem tu instinktīvi teiktu “nē” – tev būtu taisnība. Tomēr sabiedrībā šie uzskati ir plaši izplatīti, lielā mērā pateicoties mediju radītiem sensacionāliem virsrakstiem un nepilnīgai statistikas interpretācijai.
Snovbords pret slēpošanu
Pētījumi, kas veikti ASV un prezentēti industrijas konferencēs, rāda, ka snovbordisti piedzīvo aptuveni par 40% mazāk letālu negadījumu nekā slēpotāji. Turklāt biežāk tieši slēpotājs, zaudējot kontroli, var ietriekties snovbordistā – nevis otrādi.
Šo atšķirību daļēji izskaidro fakts, ka slēpotāji pēc kritiena biežāk turpina slīdēt un var atdurties pret šķēršļiem, savukārt snovborda dēlis kalpo kā “bremze”, kas ātrāk aptur kustību. Lielākā daļa letālu gadījumu – gan slēpotājiem, gan snovbordistiem – saistīti ar saskarsmi ar kādu objektu, nevis ar pašu kritienu.
Ķivere – drošība vai viltus drošības sajūta?
Lai gan aizsargķiveres ir ļoti ieteicamas, tās nav brīnumlīdzeklis. Speciālisti uzsver, ka pie ātruma virs 25 km/h ķivere nevar garantēt pilnīgu aizsardzību. Turklāt pastāv risks, ka cilvēki, valkājot ķiveres, pārvērtē savas spējas, līdzīgi kā autovadītāji, kuri ar ABS sistēmu uzskata, ka var bremzēt vēlāk un agresīvāk.
Tomēr galvas traumu skaits ziemas sporta veidos ir salīdzinoši mazs, un vairums ir vieglas smadzeņu satricinājuma pakāpes. Vienā sezonā ASV vidēji notiek ~3600 galvas traumu. Statistika rāda, ka tikai daļa no letāliem gadījumiem ir notikuši ar ķiveri galvā – tāpēc ķivere noteikti ir papildus aizsardzība, bet ne absolūta garantija.
Statistika runā pati par sevi
- Katru gadu aptuveni 11 miljoni slēpotāju un 4 miljoni snovbordistu aktīvi nodarbojas ar šo sportu ASV.
- Kopumā notiek ap 50–55 miljoniem kalnu apmeklējumu gadā.
- Vidēji 2,5 medicīniski nozīmīgas traumas uz 1000 apmeklējumiem.
- Tas nozīmē, ka uz katriem 430 snovborda dienu apmeklējumiem notiek viena trauma.
Letālo negadījumu skaits ziemas sporta veidos ir salīdzinoši zems un nemainīgs gadu gaitā – aptuveni 35 gadā. Tiesa, dažos gados (piemēram, 1998. gadā, kad gāja bojā Bono un Kenedijs), sabiedrības uzmanība strauji pieaug, taču kopējie dati neuzrāda ievērojamas izmaiņas.
Ķiveres un likumi – sabiedrības drošības iniciatīvas
Pēc traģiskiem negadījumiem vairākos ASV štatos, piemēram, Ņūdžersijā, ieviesti likumi, kas nosaka obligātu ķiveru lietošanu bērniem līdz 14 gadu vecumam, kā arī prasa kalnu kūrortiem nodrošināt ķiveres pieejamību. Diskusijas par šiem likumiem aizvien turpinās – gan sabiedrībā, gan industrijas iekšienē.
Kritika bieži vērsta pret datu interpretāciju. Piemēram, vienā no bieži citētajiem pētījumiem tika analizēti tikai 124 negadījumi 2 mēnešu laikā, savukārt ilgtermiņa pētījumos tiek apkopoti dati par vairāk nekā 16 000 gadījumu vairāk nekā 30 gadu laikā – sniedzot ievērojami plašāku perspektīvu.
Snovbords ir drošāks, nekā šķiet
Lai gan snovbords nereti tiek uztverts kā riskants sporta veids, realitātē tas nav bīstamāks par slēpošanu, un daudzi riski ir pārspīlēti. Drošības atslēga ir pareiza sagatavošanās, veselais saprāts un atbilstošs ekipējums. Ķivere, labas slēpošanas prasmes un atbildīga uzvedība uz kalna ir vislabākais komplekts jebkuram ziemas sporta entuziastam.
Tāpēc – neļauj bailēm no stereotipiem liegt tev baudīt sniega dēļa prieku. Ar veselīgu attieksmi un piesardzību snovbords ir ne tikai jautrs un dinamisks, bet arī drošs ziemas sporta veids.
